Rakstaino cimdu adīšana Latvijā ir sena tradīcija. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās adāmadatas datē ar 14. gs., bet adīto cimdu fragmenti datēti ar 15. gs. Senākie Rīgā atrastie pirkstainie un dūrainie cimdi adīti no baltas vilnas dzijas ar krāsainu rakstu joslām. Gadsimtiem ilgi saglabājusies tradīcija goda cimdus adīt no smalkas aitu vilnas dzijas. Mainījās un attīstījās tikai cimdu rotāšanas tehniskie paņēmieni. Skaistākos, greznākos dūraiņus vilka godos, uz baznīcu vai ciemos braucot. Speciāli tika adīti dāvināmie un ceremoniju cimdi.
Šobrīd adīti cimdi Latvijā piedzīvo savu atdzimšanu, tie ir modē. Cimdi atgriežas gan ikdienas dzīvē kā ērts un vienlaicīgi krāšņš, elegants apģērba gabals, gan arī – rokdarbu sfērā, kur etnogrāfisko cimdu adīšana ir kā pierādījums adītājas prasmēm, gaumei un pacietībai. Gandrīz katrā ģimenē ir kāds rakstains cimdu pāris, ko adījusi vecāmāte, mamma vai tante. Tie ir īpaša vērtība. Raksti mēdz būt visdažādākie. Vislielāko interesi izraisa cimdi ar neredzētiem krāsu salikumiem un neparastiem rakstiem.
Lai adītājiem mūsdienās būtu lielāka aizrautība noadīt savu īpašo cimdu pāri, mēs esam izveidojuši šo digitālo cimdu vietni, kurā atrodami etnogrāfiskie cimdi atbilstoši Latvijas novadiem. Ir interesanti pētīt savas dzimtās puses cimdus un saskatīt atšķirības rakstu un krāsu izvēlē dažādu novadu cimdos.
Projekts «Latviešu cimdu karte» tapis pateicoties VKKF finansiālajam atbalstam.
© Copyright SENĀ KLĒTS